Ūdenī šķīstošā mēslojuma izmantošana ar integrētu ūdens un mēslojuma tehnoloģiju lauksaimnieciskajai ražošanai ir sagādājusi daudz ērtības, taču slikta izmantošana nesīs arī katastrofu, tāpēc ir nepieciešams stingri kontrolēt mēslošanas līdzekļa laiku un daudzumu. Kā zinātniski izmantot ūdenī šķīstošo mēslojumu? Tālāk ir jāiepazīstina ar ūdenī šķīstošo mēslojumu zinātne un tehnoloģija.

Kā zinātniski izmantot ūdenī šķīstošo mēslojumu
Mēslošanas laikā ūdens temperatūrai jābūt pēc iespējas tuvāk zemes temperatūrai un gaisa temperatūrai, un tā nav jāpārpludina. Ziemā siltumnīcu vajadzētu laist no rīta; vasarā siltumnīcu vajadzētu laist pēcpusdienā vai vakarā. Ja neizmantojat pilinātāju, laistiet to pēc iespējas mazāk.
Plūdu apūdeņošana ir viegli izraisoša augsnes sacietēšana, sakņu elpošanas bloķēšana, ietekmējot barības vielu uzsūkšanos un viegli puves saknes, nokaltušus kokus. “Grēdu kultivēšanas” popularizēšana ir izdevīga augstai kultūru ražai.
Tikai ar zinātnisku mēslošanu var iegūt ideālu ūdenī šķīstošā mēslojuma ražu un kvalitāti. Zinātniskā apaugļošana slēpjas ne tikai uzturvielu formulā, kvalitātē, bet arī zinātniskajā devā.
Vispārīgi runājot, zemes dārzeņos tiek izmantoti 50% ūdenī šķīstoša mēslojuma, daudzums ir apmēram 5 kg uz vienu mu, un ūdenī šķīstošo organisko vielu, humusskābes, aminoskābes, hitīna uc daudzums ir aptuveni 0,5 kg. Papildus slāpekļa, fosfora un kālija barības vielu palielināšanai tas var arī uzlabot kultūraugu izturību, sausuma un aukstuma izturību un samazināt barības vielu deficīta rašanos.